.JPG)
Rīgas sv.Jāņa baznīcā 2013.gada 9.novembrī remontdarbu laikā
atrasta piemiņas plāksne. Piemiņas plāksne pieder Piņķu sv.Jāņa draudzei un tā
atgādina par Valsts prezidenta Kārļa Ulmaņa un toreizējā aizsardzības (kara)
ministra ģenerāļa Jāņa Baloža apmeklējumu Piņķos, Babītes novadā 1939. Gada
23.maijā. Šajā dienā notika mūsu valsts vēsturē nozīmīgo Piņķu kauju, kas
risinājās 1919.gada 22-23.maijā 10 gadu piemiņas pasākums. Svinīgajā
dievkalpojumā Valsts prezidents K.Ulmanis deva jaunu vārdu Piņķu baznīcai. Līdz
tam tās nosaukums bija Piņķu sv.Nikolaja baznīca. Prezidents to pārdēvēja par
Sv.Jāņa baznīcu.
Par kaujām. 1919.gada 22. maijā atjaunojās uzbrukums ar
mērķi atbrīvot galvaspilsētu Rīgu no lieliniekiem. Kopā ar pulkveža Baloža
brigādi uzbrukumā bija jāpiedalās vācu landesvēram, krievu kņaza Līvena nodaļai
un Vācijas dzelzs divīzijai. Lai gan pie Dzilnām likās, ka līdz Rīgai
nopietnu kauju nebūs, tomēr pie Piņķiem Baloža brigāde negaidot sastapās
ar jaunu sīvu pretestību, kas prasīja daudz laika un lielu spēku
iesaistīšanu. Lieliniekiem nācās steigšus atkāpties. Kā nemirstīgu piemiņu šai
kaujai, tās dalībniekiem, it sevišķi kaujās kritušajiem cīnītājiem par tēvzemi,
Piņķos tika atklāts piemineklis, lai nākamajām paaudzēm vēstītu par brīvības
cīnītāju varoņgaru un tēvzemes mīlestību.
Šīm kaujām veltīto pieminekli Kārlis Ulmanis atklāja 1939. gada 23.maijā. 1951. gadā to nopostīja.
Piņķu un Rīgas sv. Jāņa baznīcu ilggadējais mācītājs, prāvests Jānis Liepiņš bija parūpējies par plāksnes demontāžu un noslēpšanu Rīgas sv.Jāņa baznīcā.
Šīm kaujām veltīto pieminekli Kārlis Ulmanis atklāja 1939. gada 23.maijā. 1951. gadā to nopostīja.
Piņķu un Rīgas sv. Jāņa baznīcu ilggadējais mācītājs, prāvests Jānis Liepiņš bija parūpējies par plāksnes demontāžu un noslēpšanu Rīgas sv.Jāņa baznīcā.
Piņķu sv. Jāņa draudze tuvākajā laikā atgūs šo plāksni un
rosinās tās novietošanu atpakaļ pie dievnama sienas Piņķu kauju 95. gadadienā
2014.gada 23.maijā.
