Visi Dieva iedvestie Raksti ir noderīgi mācībai, grēka atmaskošanai, labošanai, audzināšanai taisnīgumā,
lai Dieva cilvēks kļūtu pilnīgs un būtu sagatavots ikvienam labam darbam.
(2. Tim. 3:16-17)
PĀRDOMAS: Lasot grāmatas, vai esam kādreiz nonākuši līdz to beigām, bet palikuši neapmierināti ar to, ka grāmatas saturs nav garāks? Iespējams, mums ir patikuši grāmatas varoņi un tā pasaule, kurā norisinās grāmatas sižets. Iespējams, mēs vēlētos, ka stāsts turpinātos. Tā ir mums visiem labi pazīstama un izplatīta sajūta, īpaši, ja lasāmviela atbilst mūsu žanram vai sirds stīgām. Un tas izskaidro, kāpēc cilvēki mūsdienās, īpaši, interneta vidē - forumos - sazinās ar saviem iecienītākajiem rakstniekiem, lai iegūtu no viņiem vairāk informācijas. Šķiet, ja mēs varētu iekļūt autora galvā, būtu daudz vairāk labu lietu, kuras varētu turpināt baudīt. Dievs zina, ka mēs tādi esam, un tas ir iemesls tam, kāpēc Viņš ir radījis Bībeli tādā apjomā, cik tā ir lasāma.
Šī mēneša lozungs no apustuļa Pāvila 2. vēstules Timotejam, pievērš mūsu uzmanību Dieva iedvestiem Rakstiem, proti, Bībelei, kas ir daudzu grāmatu kolekcija jeb bibliotēka. Dažas grāmatas ir garākas, dažas – ļoti īsas. Un ir kāda viena lieta, kas vijas cauri visam Bībeles vēstījumam – Dieva Svētā Gara balss, kas runā caur Bībeles pierakstītājiem, lai pievestu mūs aci pret aci ar Dievu, mūsu Glābēju.
Paskatoties grāmatnīcu skatlogos, mēs pamanām, ka grāmatas mēdz būt dažāda žanra – katra grāmata atbilst noteiktam žanram: juridiskā, filozofiskā, reliģiskā, vēsturiskā literatūra; detektīvi, dzeja, proza, drāma, biogrāfijas un autobiogrāfijas, un daudzi citi žanri. Taču Bībele ir vienīgā grāmata pasaulē, kurā ir visi iespējamie literatūras žanri.
Bībelē ir 5 likumu grāmatas (1. – 5. Mozus grāmatai), kas mūsdienās atbilstu juridiskai un filozofiskai literatūrai. Tur ir 12 vēstures grāmatas, 5 dzejas un gudrības grāmatas, starp kurām Psalmu grāmata ieņem ievērojamu vietu, par cik tā satur gan lūgšanas, gan dziesmas, un Sālamana augstā dziesma, kas sevī ietver romantismu un “erotisko” literatūru. Bībelē ir 17 praviešu grāmatas, 4 Evaņģēliji, 1 apustuļu darbu grāmata, 21 vēstule un 1 Atklāsmes grāmata, un tajās visās mijas kopā ļoti daudzi literārie žanri: drāma, detektīvs, Dieva Dēla Jēzus biogrāfija no četriem dažādiem skatu punktiem – no Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa skatījuma. Un, ja palasīsim Bībeli rūpīgāk, mēs noteikti tajā atradīsim arī daudzus citus literāros žanrus, kuros mēs ieraugām savu dzīvi, sevi pašus, un kas pieskaras mūsu sirds stīgām, jo Bībeles grāmatās mēs redzam Dievu darbībā. Mēs redzam to Dieva mērķi, kāpēc Viņš mums Bībeli ir devis – lai mēs, Dieva cilvēki, kļūtu pilnīgi un būtu sagatavoti ikvienam labam darbam. (2. Tim. 3:17)
Caur Bībeles tekstu Dievs runā ar mums "pa tiešo" vai caur Bībeles pierakstītājiem, kas bija tādi paši cilvēki kā mēs, un mums ir privilēģija to visu dzirdēt un tajā klausīties, lai caur Saviem vārdiem Dievs darītu mūs pilnīgus, un sagatavotu mūs ikvienam labam darbam. Bībeles tekstā mēs ieraugām Dieva raksturu, Viņa vērtības un to, ko Viņš nevar ciest. Bībeles tekstā mēs ieraugām to, kā Dievs rīkojas miljonos dažādu situāciju, un tas mums palīdz atpazīt to, kā Viņš darbojas mūsu pašu dzīvēs – tieši šeit un tagad, lai darītu mūs pilnīgus un sagatavotu mūs ikvienam labam darbam.
Protams, ir noteiktas Bībeles daļas, kuras ir ļoti grūti saprast. Tas, ko mēs nesaprotam, citam cilvēkam, citā laikā vai kultūrā, var būt pilnīgi saprotams. Taču mēs varam nebaidīties no tā un teikt: "Es nesaprotu", lai pamanītu, cik svarīgi ir nākt kopā un svētdienās pēc dievkalpojuma visiem kopā lasīt Bībeli, LAI saprastu. Galvenais, neatlikt Bībeles lasīšanu malā pavisam, bet turpināt ar kādu vieglāk saprotamu Bībeles daļu, piemēram, Jaunajā Derībā, ar kādu no Evaņģēlijiem vai vēstulēm, lai caur to Dievs darītu mums nesaprotamās lietas saprotamas, ka varam kļūt pilnīgi un būt sagatavoti ikvienam labam darbam.
Vissvarīgākā lieta pāri visām ir tā, ka mēs redzam Dievu kā cilvēku, dzīvojam mūsu vidū — dievcilvēku Jēzu Kristu. Dievs mums dod četrus dažādus skatījumus uz Jēzus dzīvi — Mateja, Marka, Lūkas un Jāņa Evaņģēlijos, jo Evaņģēlijs ir Bībeles sirds. Tajos mēs lasām par Dievu, kurš piedzimst mūsu pasaulē kā cilvēks; dzīvo to pašu grūto, nemierīgo dzīvi, ko dzīvojam mēs šodien; parāda, cik ļoti Dievs mūs mīl katrā vārdā, ko Viņš runā, un katrā darbībā, ko Viņš veic.
Mēs lasām un katru gadu Klusajā nedēļā – nedēļā pirms Lieldienām – piedzīvojam vislielāko, pestījošo drāmu, kurā Viņu nodod draugs; kurā Viņu spīdzina, un par to, kā Viņš nodod Savu dzīvību pie krusta, lai glābtu mūs no ļaunuma varas un padarītu mūs par Dieva bērniem, kas dara ikvienu labu darbu aiz mīlestības uz Dievu un līdzcilvēkiem. Un tad brīnišķīgākās nodaļas no visām ir tās, kurās mēs lasām un piedzīvojam Kunga Jēzus augšāmcelšanos no mirušajiem Lieldienu rītā, salaužot nāves varu mūsu labad - ikviena labad, kas Viņam uzticas. Apustulis Pēteris mums atgādina, ka "šis ir apsolījums jums, jūsu bērniem un visiem, kas vēl ir tālu, ko pieaicinās Kungs, mūsu Dievs." (Ap.d. 2:39)
Mūsu dzīvē ir daudz tumšu un šausmīgu nodaļu, tāpat kā Bībelē. Taču šīs Bībeles nodaļas ir garantija mūsu pašu laimīgajām beigām zemes dzīves noslēgumā, jo Dievs, kurš mums iedeva Bībeli, ir tas pats Dievs, kurš izpērk mūsu pašu dzīves stāstus no ļaunuma ietekmes. Februāra mēnesī atcerēsimies, ka mēs esam Viņa tauta, Viņa varoņi – un Viņš mūs ir darījis par Saviem bērniem caur Viņa Vārdu - caur Jēzu Kristu, mūsu Kungu un Glābēju. Āmen!
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
