"... esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam, kas prasa jums paskaidrojumu par cerību, kas mīt jūsos."
(1. Pēt. 3:15)
PĀRDOMAS: Apustuļa Pētera vārdi: "esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam, kas prasa jums paskaidrojumu," mazliet skan kā aicinājums aizstāvēt Dievu. Vai esam kādreiz mēģinājuši aizstāvēt Dievu? Visticamāk, ka jā, taču Viņam mūsu aizstāvība nav vajadzīga, jo Viņš ir tas, kurš aizstāv mūs, un nekad nebūs otrādi, pretējā gadījumā tas būtu tikpat kā pele aizstāvētu ziloni. Taču, nē, Dievs ir pilnīgi spējīgs aizstāvēt Sevi pats, ja uzskata to par nepieciešamu.
Tāpēc, kad savos centienos aizstāvēt Dievu un kristietību mēs iekrītam uzbudinājumā vai iekaistam dusmās, tas nozīmē, ka esam kaut ko pārpratuši kristietībā un esam pārpratuši ticību — un, atklāti sakot, tas pat aizvaino Dievu. Dievs ir tas, kurš mūs sargā, nevis otrādi.
Mēs paļaujamies uz Viņu, ka Viņš parūpēsies par mums; savā laikā un veidā tiks galā ar visiem zaimotājiem, meļiem un nīdējiem, un tāpēc mums tas nav jādara. Kamēr Dievs pats ar to visu tiek galā, Viņa Dēls Jēzus mums ir mācījis lūgties par šiem cilvēkiem un parādīt viņiem žēlsirdību darbībā: "Jūs esat dzirdējuši, ka ir sacīts: mīli savu tuvāko un nīsti savu ienaidnieku. Bet Es jums saku: mīliet savus ienaidniekus un lūdziet par tiem, kas jūs vajā, ka jūs topat sava debesu Tēva bērni. Svētījiet tos, kas jūs nolād, lūdziet par tiem, kas jūs apvaino. Topiet līdzcietīgi, kā jūsu Tēvs ir līdzcietīgs." (Mt. 5:43-45; Lk. 6:28, 36) Mēs neiesaistāmies cīņās ar vai pret viņiem; mēs neiesaistāmies asās, bieži vien neauglīgās diskusijās ar viņiem, vēl jo vairāk tāpēc, ka daži no mums paši kādreiz bija tieši tādi paši.
Ko tad apustulis Pēteris vēlas pateikt ar šiem vārdiem? Viņš runā par Kunga Jēzus Labās Vēsts skaidrošanu laipnībā un ar cieņu pret līdzcilvēkiem. Iespējams, savās dzīvēs esam pieredzējuši kādus ļoti smagus laikus ar pārliecību, ka Kungs ir ar mums, Viņš tur mūs Savās rokās un nes mūs cauri pārdzīvojumiem pat tad, kad nejūtam Viņa klātbūtni un daudz ciešam. Un, pēc kāda laika, iespējams, kāds mums saka: "Es tevi vēroju grūtībās un nesaprotu – kā tu tiki tām cauri? Kā tu to izdarīji? Kas tev ir tāds, kā nav man?"
Un tieši tajā brīdī mums atveras durvis, lai stāstītu citiem par Jēzu – ka mums ir Jēzus. Mums nav jālasa lekcija divu stundu garumā vai jāzina atbildes uz visiem jautājumiem. Viss, ko mēs darām, ir liecināšana, piemēram, šādiem vārdiem: "Es nezināju, kā to visu pārcietīšu, bet es uzticējos, ka Jēzus mani izvilks no tā visa ārā. Viņš atdeva par mums Savu dzīvību krustā, jo Viņš mūs mīl. Un tāpēc, kad man ir problēmas, es vēršos pēc palīdzības pie Viņa lūgšanās un dievkalpojumos."
Dievs caur apustuli Pēteri mums atgādina, ka mūsu uzdevums nav pārliecināt citus, bet gan liecināt - atbildēt laipnā un cieņpilnā veidā tā, lai citi var mūs saprast. Un tad mēs turpinām savas dzīves un liecinām ar savu dzīvi par Jēzu, atdarinot Viņu. Mēs turpinām savas dzīves un izlīdzināmies ar citiem - kalpojam viņiem tādā veidā, ko caurstrāvo Jēzus mīlestība. Un Svētais Gars būs tas, kas mūsu līdzcilvēkus pārliecinās.
Tāpēc, kad Viņš mūs lieto, lai pievestu kādu pie ticības, tas nav iemesls un laiks spīdēt ar savu pārākumu vai teoloģiskām zināšanām, bet gan pagodinājums un privilēģija, uz kuru Dievs mūs aicina, sacīdams: "esiet vienmēr gatavi atbildēt ikvienam, kas prasa jums paskaidrojumu par cerību, kas mīt jūsos. Un atbildiet sirsnībā un bijībā." (1. Pēt. 3:15, 16)
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs
