Lieldienu nakts ir pāriešanas (Pascha) nakts no nāves dzīvībā. Lieldienu naktī Israēla pirmdzimušie tika pasargāti no atriebes eņģeļa un Israēla tauta izgāja caur Sarkano jūru uz apsolīto zemi un tika pasargāta no ienaidnieka. Lieldienu naktī Kristus izgāja caur ciešanu jūru un augšāmcēlās dzīvības valstībā, sagādādams Savai Baznīcai ieeju Apsolītajā zemē – Debesu valstībā.
Lieldienu nakts ugunskurs simbolizē naktssardzi. Kā kalpi šajā līdzībā mēs ar iedegtām lāpām gaidām, kad mūsu Kungs nāks un aicinās mūs pie Sava galda: “Lai jūsu gurni ir apjozti, un jūsu lāpas lai deg: esiet līdzīgi ļaudīm, kas gaida savu kungu no kāzām pārnākam, lai tam tūdaļ varētu durvis atvērt, kad tas nāks un klauvēs. Svētīgi tie kalpi, kurus kungs pārnākot atrod nomodā; tiešām, Es jums saku, ka viņš, apsējis priekšautu, tos apsēdinās, apstaigās visus un tiem kalpos. Un, ja viņš nāktu nakts vidū vai pirmajos gaiļos un tos atrastu nomodā, svētīti tie!” (Lk. 12:35-38)
Ar Lieldienu dienas tuvošanos augšāmcēlies Kristus nāk pie Savas gaidošās draudzes, savieno Kristību noslēpumā Savas miesas locekļus un aicina visus pie Viņa galda, lai draudze kopā ar Viņu svinētu Lieldienu uzvaru pār velnu, grēku un nāvi. Tāpat arī šajā naktī Kungs Kristus pievienoja visu Dievam ticīgo pulkam 4 katehūmenus un 1 bērnu, kuri tika kristīti Tēva un Dēla un Svētā Gara vārdā.
Kristus ir augšāmcēlies!!! Viņš patiesi, patiesi ir augšāmcēlies!!!
Foto: Jānis Amols un Līvija Elstiņa
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
 |  |
