"Neliedzies dot tam, kam vajag,
ja vien tava roka to jaudā." (Sak. 3:27)
PĀRDOMAS: Mīļā draudze, Dievs caur Sakāmvārdu grāmatu (pēc vecā nosaukuma: Salamana pamācības) mums atgādina: "Neliedzies dot tam, kam vajag, ja vien tava roka to jaudā." Būtībā, tas ir Dieva aicinājums uz labdarību (caritas) - uz došanas un dāsnuma dzīvi, kurā dāsnums mūsos rodas no Dieva mīlestības (caritas).
Svētie Raksti, kurus lasām Bībelē, runājot par labdarību, ļoti bieži saista to ar mīlestību, lietojot vienu un to pašu grieķu valodas vārdu "caritas". Tāpēc labdarība ir daudz kas vairāk kā tikai naudas vai materiālo labumu došana, lai gan arī tās var būt svarīgas mūsu mīlestības izpausmes.
Labdarība ir mīlestība darbībā, kad, savu iespēju robežās, veltām savu laiku, savus talantus un līdzekļus citiem, jo visu mēs saņemam no Dieva mīlestības uz mums, lai paši varētu dzīvot šo zemes dzīvi un dotu Dieva mīlestību tālāk citiem. Tas nozīmē būt klāt tiem, kam sāp, uzklausīt viņu sāpes, un dāvāt mierinājumu un cerību, kuru Dievs katrā dievkalpojumā dāvā mums - Viņa Vārdā (Bībelē un sprediķos) un Sakramentos (grēksūdzē un Svētajā Vakarēdienā).
Kā Kungs Kristus Golgātas krustā, mīlestībā (caritas) uz mums, iestājās debesu Tēva priekšā par mums, kas tiekam grēka vajāti un kritušās pasaules apspiesti, lūdzot: "Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara," (Lk. 23:34) tā arī mēs, grēksūdzē saņēmuši Dieva piedošanu, iestājamies par tiem, kas tiek apspiesti, un savu iespēju robežās - cik Dievs katram ir devis - pievēršamies tiem, kas savās dzīvēs piedzīvo trūkumu, vardarbību vai netaisnību.
Mēs ticam, mācam un apliecinām, ka pestīšana - atbrīvošana no grēka, nāves un velna, un mūsu attaisnošana caur Kungu Jēzu - ir Dieva žēlastības dāvana mums, kuru Viņš pasniedz Kristībā. Mēs nevaram to nopelnīt ar saviem darbiem vai ar savu taisnošanos, tāpēc tā vietā šī Dieva žēlastība mūsos rada vēlmi atbildēt ar kalpošanu un mīlestību (caritas) uz citiem, kas izpaužas labdarībā - arī pret savu draudzi, mūsu garīgajām mājām. Labdarība nav tikai individuāli labie darbi, bet gan daļa no kristīgā dzīvesveida, lai arī citi piedzīvo kā tas ir - būt un dzīvot pasaulē kā kristietim. Labdarība ir Dieva mīlestības atspulgs, kurā mēs dalāmies ar citiem.
Tāpēc Kungs Jēzus mums arī ir devis lūgšanu "Mūsu Tēva debesīs", kurā Viņš mums māca lūgt: "Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien." Šie vārdi atklāj mūsu nepieciešamību pēc jebkāda veida iztikas, kuru Dievs no Savas žēlastības mums arī dod, lai mēs mācītos lietot Viņa dāvanas ne tikai savai iztikšanai, bet arī citu cilvēku atbalstam. Luterāņu ticības mācībā, kas apkopota Vienprātības grāmatā, par to mēs lasām: "Kad tu saki "dienišķā maize" un to lūdz, tad tu lūdz visu, kas vajadzīgs, lai saņemtu un baudītu dienišķo maizi, turklāt lūdz novērst visu, kas to neļauj saņemt. Tāpēc nedomā tikai krāsni un miltu maisu, bet domā par plašajiem laukiem un visu zemi, kas nes un dod mums dienišķo maizi un visu uzturu, jo, ja Dievs nebūtu licis visam augt, nebūtu svētījis un uzturējis laukus, tad mums nekad nebūtu maizes, ko cept krāsnī un likt uz galda." (LK: III, 73; Vienprātības grāmata. Rīga: LMF, 2012) Tāpat tas attiecas uz visu citu, kas mums pieder - ja Dievs nebūtu devis mums darbu, mums nebūtu iztikas līdzekļu; ja Dievs nebūtu izkārtojis apstākļus tā, ka mēs kaut ko dzīvē sasniegtu, tad mēs arī nekas nebūtu; ja Dievs nepievestu pie mums mīlošus cilvēkus, tad mēs tā arī vientulībā visu dzīvi nodzīvotu utt.
Kā Dievs ik dienas rūpējas par mums, tā Viņa gādības iedvesmoti arī mēs gan lūdzam, gan rūpējamies par citiem. Kā Dievs mums ik dienu dāvina darbu un visu nepieciešamo iztikai, tā Viņa gādības iedvesmoti arī mēs atdarinām Viņu, daloties savās dāvanās un talantos ar citiem; pamanām citu vajadzības, un vairojam Dieva mīlestību un mieru savā apkārtnē. Tieši to mums arī atklāj Salamana pamācība: "Neliedzies dot tam, kam vajag, ja vien tava roka to jaudā." Jo Dievs arī šodien mums neliedz Viņa gādību, atbalstu, piedošanu un mīlestību, tāpat arī mēs to neliedzam citiem. Āmen!
Kristus mīlestībā,
Mācītājs Andrejs